Emocijas, Stress un Nogurums

Emocijas, stress un nogurums: ko Tavs ķermenis mēģina Tev pateikt?

Vai esi pamanījusi, ka nogurums ne vienmēr rodas no darba apjoma?

Dažreiz Tu guli pietiekami. Ēd normāli. Viss it kā ir ok.
Un tomēr – iekšā ir smagums. Migla galvā. Zema enerģija.

Bieži mēs to saucam par stresu.
Bet patiesībā tas ir daudz dziļāk.

Emocijas nav tikai sajūtas – tā ir bioķīmija

Kad piedzīvo bailes, trauksmi vai ilgstošu spriedzi, aktivizējas simpātiskā nervu sistēma – ķermenis ieiet “cīņas vai bēgšanas” režīmā. Izdalās adrenalīns un kortizols, paātrinās sirdsdarbība, mainās elpošana un vielmaiņa.

To apraksta gan Amerikas Psiholoģijas asociācija (APA), gan Harvard Health – ilgstošs stress ietekmē gan sirds-asinsvadu sistēmu, gan imunitāti, gan vielmaiņu.
Avots:
https://www.apa.org/topics/stress/body
https://www.health.harvard.edu/staying-healthy/understanding-the-stress-response

Tas nozīmē – emocijas izraisa fizioloģiskas izmaiņas. Un, ja šīs izmaiņas kļūst hroniskas, ķermenis sāk izsīkt.

Stress un mikroelementi

Hronisks stress palielina magnija patēriņu. Pētījumi rāda, ka stress un magnija deficīts ir savstarpēji saistīti – stress samazina magnija līmeni, bet zems magnijs padara organismu jutīgāku pret stresu.

Avots:
Boyle NB et al., The Effects of Magnesium Supplementation on Subjective Anxiety and Stress (Nutrients, 2017)
https://www.mdpi.com/2072-6643/9/5/429

Tāpat ilgstošs stress ietekmē nātrija–kālija līdzsvaru un virsnieru darbību. Kortizola regulācija ir cieši saistīta ar minerālvielu līdzsvaru organismā.

Turklāt iekaisuma procesi un oksidatīvais stress var ietekmēt dzelzs vielmaiņu. Piemēram, paaugstināts iekaisuma līmenis palielina hepcidīna izdalīšanos, kas samazina dzelzs pieejamību asinīs.

Avots:
Ganz T., Hepcidin and iron regulation (Blood, 2011)
https://ashpublications.org/blood/article/117/17/4425/28589/Hepcidin-and-iron-regulation

Tāpēc ir iespējama situācija:
Tev ir zems dzelzs asinīs, bet problēma nav tikai “Tu uzņem maz dzelzi”, jo, iespējams dzlezs uzkrājas šūnās.
Ķermenis var būt stresa un iekaisuma režīmā.

Apspiestas emocijas un ķermenis

Zinātniskie pētījumi rāda, ka emocionāla apspiešana ir saistīta ar paaugstinātu simpātiskās nervu sistēmas aktivāciju un lielāku fizioloģisko slodzi.

Avots:
Gross JJ & Levenson RW, Emotional suppression: physiology, self-report, and expressive behavior (Journal of Personality and Social Psychology, 1993)
https://psycnet.apa.org/record/1993-40730-001

Ja Tu gadiem ignorē savas robežas, dusmas vai skumjas, ķermenis turpina reaģēt.
Un tas maksā ar enerģiju.

Nogurums nav slinkums

Nogurums bieži ir signāls.
Ne tikai par miegu.
Bet par nervu sistēmu, minerālvielu rezervēm, iekaisuma fonu.

Tu vari būt ļoti apzinīga, disciplinēta sieviete.
Un tomēr justies tukša.

Tas nav rakstura trūkums.
Tas ir regulācijas jautājums.

Ko ar to darīt?

Pirmais solis – atzīt savas emocijas.
Otrais – paskatīties uz ķermeni.

Vai Tavs stress ir kļuvis hronisks?
Vai Tavs nogurums atkārtojas cikliski?
Vai analīzes rāda izmaiņas, bet risinājumi nedod rezultātu?

Matu mikroelementu analīzes ļauj ieraudzīt ilgtermiņa minerālu tendences – magnija, nātrija, kālija, dzelzs un citu mikroelementu mijiedarbību. Tā nav tikai “deficītu meklēšana”. Tā ir organisma stresa adaptācijas atspoguļojums.

Ja jūti, ka ķermenis jau sen signalizē, vari pieteikties uz “Stresa laika līnijas un matu mikroelementu analīžu konsultāciju”.

Lai Top!

Liene

Varbūt Tevi interesē:

Kāpēc izvēlēties Matu mikroelementu analīzes?

Restartē rudeni: Kā matu analīzes palīdz atrast enerģiju? 

Nav komentāru

Komentēt